Juridisko konsultāciju centra šķīrējtiesas reglaments

APSTIPRINĀTS
Biedrības Šķīrējtiesu apvienība
reģ. Nr. 40008231602
14.02.2017 valdes sēdē
protokols Nr. 1/2017

“Juridisko konsultāciju centra šķīrējtiesa”
Skanstes iela 50, Rīga, LV-1013.

“Juridisko konsultāciju centra šķīrējtiesas”
REGLAMENTS

I. VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI.

1. punkts. Šķīrējtiesas darbības pamats.

Šķīrējtiesas nosaukums ir “Juridisko konsultāciju centra šķīrējtiesa” (turpmāk tekstā – šķīrējtiesa).
Šķīrējtiesas dibinātājs ir biedrība Šķīrējtiesu apvienība, reģistrācijas numurs 40008231602, turpmāk tekstā sabiedrība.
Šķīrējtiesa ir pastāvīga šķīrējtiesa, kas ir biedrības “Šķīrējtiesu apvienība” struktūrvienība, tā darbojas pamatojoties uz Šķīrējtiesu likuma, citiem Latvijas Republikā spēkā esošiem likumiem, starptautiskajiem līgumiem un konvencijām, kas attiecas uz šķīrējtiesas darbību, šķīrējtiesas reglamentu un pušu vienošanos.
Juridisko konsultāciju centra šķīrējtiesas juridiskā adrese un korespondences adrese ir: Skanstes iela 50, Rīga, LV- 1013. Juridisko konsultāciju centra šķīrējtiesas interneta mājaslapas adrese ir: http://www.jkct.lv/
Šķīrējtiesa veic šķīrējtiesām pakļauto strīdu izšķiršanu, kas cēlušies no civiltiesiskajām attiecībām, ja puses ir vienojušās par strīda nodošanu šķīrējtiesai un, ja strīds nav pakļauts izņēmuma valsts tiesu jurisdikcijai.

2. punkts. Šķīrējtiesas vadība.

Šķīrējtiesas darbu vada šķīrējtiesas priekšsēdētājs, kas veic šķīrējtiesas reglamentā noteiktās funkcijas, lai pārraudzītu un nodrošinātu šķīrējtiesas sastāva izveidošanu un tā darbību.
Šķīrējtiesas priekšsēdētājs ir biedrības Šķīrējtiesu apvienība valdes loceklis, kurš tiek iecelts un atcelts ar biedrības valdes lēmumu.
Šķīrējtiesas priekšsēdētājs apstiprina šķīrējtiesas reglamentu un grozījumus tajā.
Šķīrējtiesas priekšsēdētājs apliecina šķīrējtiesas izdoto dokumentu kopiju, izrakstu un norakstu pareizību, tai skaitā, šķīrējtiesnešu parakstus uz nolēmumiem.
Šķīrējtiesas priekšsēdētājs var vienpersoniski izlemt jebkuru jautājumu, kura izlemšana ir piekritīga Šķīrējtiesas priekšsēdētājam.

3. punkts. Strīda izšķiršanā piemērojamās procesuālo tiesību normas.

Šķīrējtiesai saistošas ir Šķīrējtiesu likumā noteiktās procesuālās normas, kā arī procesuālās normas, kas noteiktas ar citiem Latvijas Republikā spēkā esošajiem likumiem, starptautiskajiem līgumiem un konvencijām, kurās piedalās Latvijas Republika, šo reglamentu un pušu vienošanos.
Šķīrējtiesas procesu regulē procesuālās normas, kas ir spēkā strīda izšķiršanas, atsevišķu procesuālo darbību izdarīšanas vai šķīrējtiesas nolēmuma izpildīšanas laikā.
Ja puses nav vienojušās par šķīrējtiesas procesa kārtību, uzskatāms, ka puses ir vienojušās par strīda izšķiršanu saskaņā ar šķīrējtiesas reglamentu, kas ir spēkā šķīrējtiesas procesa uzsākšanas dienā.
Vienojoties par strīda nodošanu šķīrējtiesā, puses papildus var vienoties par šķīrējtiesnešu skaitu, šķīrējtiesas procesa kārtību, mutvārdu vai rakstveida procesu, strīda izšķiršanas vietu, šķīrējtiesas procesa valodu, piemērojamo likumu un citiem jautājumiem saskaņā ar likumu.
Ja puses ir vienojušās tikai par atsevišķiem šķīrējtiesas procesa noteikumiem, šķīrējtiesa ievēro pušu vienošanos, bet pārējā daļā vadās pēc šķīrējtiesas reglamenta.
Šķīrējtiesas sastāva priekšsēdētājs, ja strīdu izšķir trīs un vairāk šķīrējtiesnešu sastāvā, var patstāvīgi izlemt procesuālus jautājumus, ja viņam to uzticējušas puses vai pārējie šķīrējtiesneši.

4. punkts. Strīda izšķiršanā piemērojamās materiālo tiesību normas.

Izšķirot strīdu, šķīrējtiesa vadās pēc tiesību normām un darījumu paražām, par kuru piemērošanu puses ir vienojušās, ciktāl tāda pušu vienošanās nav pretrunā Civillikuma 19., 24. un 25. panta noteikumiem.
Ja puses nav vienojušās par to, pēc kādiem likumiem vai kādām darījumu paražām apspriežamas to savstarpējās attiecības, vai šķīrējtiesa atzinusi šādu vienošanos par spēkā neesošu, pušu tiesiskajām attiecībām piemērojamais likums nosakāms saskaņā ar Civillikuma Ievada noteikumiem.

II. ŠĶĪRĒJTIESAS LĪGUMS.

5.punkts. Šķīrējtiesas līguma jēdziens.

Šķīrējtiesas līgums ir likumā noteiktajā kārtībā noslēgta vienošanās starp pusēm par strīda nodošanu izšķiršanai šķīrējtiesā.
Puses var vienoties par tāda strīda nodošanu izšķiršanai šķīrējtiesā, kas jau radies vai var rasties nākotnē.
Ja šķīrējtiesas līgumā nav noteikts, pēc kādas valsts likumiem apspriežama šā līguma spēkā esamība, šķīrējtiesas līgumam piemērojamais likums nosakāms saskaņā ar Civillikuma 19. un 25. pantu.

6. punkts. Šķīrējtiesas līguma puses.

Šķīrējtiesas līgumu var noslēgt jebkura rīcībspējīga fiziskā persona, privāto tiesību juridiskā persona vai publisko tiesību juridiskā persona privāttiesību jomā.

7. punkts. Šķīrējtiesas līguma forma.

Šķīrējtiesas līgumu noslēdz rakstveidā. To kā atsevišķu noteikumu var iekļaut jebkurā līgumā (šķīrējtiesas klauzula), kas ietver saistību, kuras sakarā radies vai var rasties civiltiesisks strīds, ņemot vērā šā reglamenta 9.punkta trešajā daļā noteiktos ierobežojumus. Šķīrējtiesas līgumu groza vai atceļ saskaņā ar pušu rakstveida vienošanos.
Par rakstveida līgumu uzskatāma arī vienošanās, kas noslēgta, pusēm apmainoties ar pasta sūtījumiem vai izmantojot elektroniskās saziņas līdzekļus un nodrošinot, ka pušu griba nodot jau radušos vai iespējamu civiltiesisko strīdu izšķiršanai šķīrējtiesā tiek fiksēta ar drošu elektronisko parakstu.
Līgumā var iekļaut atrunu par strīda izskatīšanas kārtību saskaņā ar šķīrējtiesas reglamentu vai pušu vienošanos.
Šķīrējtiesas līgumu var atcelt un grozīt saskaņā ar pušu rakstveida vienošanos.
Ja puses vienojušās par strīda nodošanu izšķiršanai šķīrējtiesā, bet nav noteikušas konkrētu šķīrējtiesu, un prasītājs iesniedzis prasību Juridisko konsultāciju centra šķīrējtiesā un, ja otra puse tam rakstiski neiebilst, līdz dienai, kad beidzas atsauksmes iesniegšanas termiņš, strīds ir pakļauts šai šķīrējtiesai.

8.punkts. Šķīrējtiesas līguma saistošais spēks.

Personas, kas noslēgušas šķīrējtiesas līgumu par civiltiesiskā strīda nodošanu izšķiršanai šķīrējtiesā, nav tiesīgas no tā atteikties, ja šķīrējtiesas līgums nav likumā vai līgumā noteiktajā kārtībā grozīts vai atcelts.
Šķīrējtiesas līgums ir spēkā, kamēr nav izbeigušās tiesiskās attiecības, kuru sakarā tas noslēgts.
Ja šķīrējtiesas līgums kā atsevišķs noteikums ir ietverts citā pušu noslēgtajā līgumā, šķīrējtiesas līgums uzskatāms par patstāvīgu līgumu. Šķīrējtiesas līgums paliek spēkā arī tad, ja līgums, kurā tas ietverts, ir izbeidzies vai atzīts par spēkā neesošu.
Šķīrējtiesas līgums ir spēkā, kamēr nav izbeigusies tiesiskā attiecība, kuras sakarā tas noslēgts.
Ja vienošanās par strīda nodošanu izšķiršanai šķīrējtiesā kā atsevišķs noteikums ir ietverts pušu noslēgtajā līgumā, šī vienošanās ir uzskatāma par patstāvīgu līgumu. Ja līguma termiņš ir izbeidzies vai līgums atzīts par spēkā neesošu, vienošanās par strīda nodošanu izšķiršanai šķīrējtiesā paliek spēkā.
Katra puse ir tiesīga vienpusēji atkāpties no šķīrējtiesas līguma, paziņojot par to otrai pusei, ja puses nav noteikušas citu termiņu lietas izskatīšanai šķīrējtiesā un ir viens no šādiem nosacījumiem: 1) šķīrējtiesas procesā ilgāk par 4 (četriem) mēnešiem netiek izveidots šķīrējtiesas sastāvs vai netiek veiktas nekādas procesuālas darbības; 2) šķīrējtiesa gada laikā no šķīrējtiesas procesa uzsākšanas nav pabeigusi strīda izskatīšanu ar nolēmumu, izņemot gadījumu, ja šķīrējtiesa ir pieņēmusi lēmumu par strīda izšķiršanas atlikšanu vai tiesvedības apturēšanu lietā.

III. ŠĶĪRĒJTIESAS PROCESA SAGATAVOŠANA.

9. punkts. Strīda pakļautība.

Ja puses ir vienojušās par strīdu, izrietošu no konkrēta līguma, nodošanu izšķiršanai šķīrējtiesā, tiek uzskatīts, ka puses ir vienojušās par jebkura strīda, kas izriet no šī līguma, kas skar to vai tā pārkāpšanu, izbeigšanu vai spēkā neesamību, izšķiršanu šķīrējtiesā.
Šķīrējtiesā var nodot arī strīdu, kas izriet no ārpus līgumiskām neatļautām darbībām.
Šķīrējtiesā var nodot izšķiršanai jebkuru civiltiesisku strīdu, izņemot strīdu:
1) kura izspriešana varētu aizskart tādas personas tiesības vai ar likumu aizsargātās intereses, kura nav šķīrējtiesas līguma dalībniece;
2) kurā kaut viena puse ir valsts vai pašvaldības iestāde vai ar šķīrējtiesas nolēmumu var tikt skartas valsts vai pašvaldības iestāžu tiesības;
3) kurš saistīts ar ierakstiem civilstāvokļa aktu reģistrā;
4) par aizbildnībā vai aizgādnībā esošu personu tiesībām un pienākumiem vai ar likumu aizsargātām interesēm;
5) par lietu tiesību nodibināšanu, grozīšanu vai izbeigšanu attiecībā uz nekustamo īpašumu, ja strīda dalībnieks ir persona, kurai ar likumu ir ierobežotas tiesības iegūt nekustamo lietu īpašumā, valdījumā vai lietošanā;
6) par personu izlikšanu no dzīvojamām telpām; 7) starp darbinieku un darba devēju, ja strīds radies, slēdzot, grozot, izbeidzot vai pildot darba līgumu, kā arī piemērojot vai tulkojot normatīvo aktu noteikumus, darba koplīguma vai darba kārtības noteikumus (individuāls darba tiesību strīds);
8) par to personu tiesībām un pienākumiem, kurām pasludināts maksātnespējas process.
Šķīrējtiesā netiek izšķirti strīdi, kas saistīti ar sevišķā tiesāšanas kārtībā izskatāmiem jautājumiem.

10. punkts. Strīda pakļautības noteikšana.

Par strīda pakļautību lemj pati šķīrējtiesa arī gadījumos, kad kāda no pusēm apstrīd šķīrējtiesas līguma esamību vai spēkā esamību.
Iesniegumu par to, ka strīds nav pakļauts šķīrējtiesai, puse var iesniegt līdz dienai, kad beidzas atsauksmes iesniegšanas termiņš.
Jautājumu par strīda pakļautību tai, šķīrējtiesa var izlemt jebkurā šķīrējtiesas procesa stadijā.
Ja puse noteiktajā termiņā, t.i. līdz dienai, kad beidzas atsauksmes iesniegšanas termiņš, nav iesniegusi šķīrējtiesā iesniegumu par to, ka strīds vai tā daļa nav pakļauta šķīrējtiesai, puse nav tiesīga vēlāk izteikt šādus iebildumus un tā uzskatāma par atteikušos no savām tiesībām celt šādus iebildumus, tai skaitā tiesai izlemjot jautājumu par šķīrējtiesas sprieduma izpildi.
Ja šķīrējtiesa atzīst, ka strīds vai tā daļa nav pakļauta šķīrējtiesai, šķīrējtiesa izbeidz tiesvedību strīdā vai tā daļā, pieņemot lēmumu par šķīrējtiesas procesa izbeigšanu.
Ja starp pusēm ir domstarpības par šķīrējtiesas līguma esamību vai spēkā esamību, bet valsts tiesa ir atzinusi, ka strīds ir pakļauts šķīrējtiesai, šķīrējtiesa ir tiesīga izšķirt strīdu kā pakļautu tai.

11. punkts. Šķīrējtiesas procesa izdevumi un to atlīdzināšana.

Šķīrējtiesas procesa izdevumi ir ar strīda izšķiršanu saistītie izdevumi un ar lietas vešanu saistītie izdevumi.
Ar strīda izšķiršanu saistītie izdevumi ir:
1) šķīrējtiesas tiesvedības maksa un šķīrējtiesneša honorārs;
2) summas, kas jāizmaksā ekspertiem, tulkiem un sekretāram;
3) ar šķīrējtiesas sprieduma izskaidrojumu saistītie izdevumi;
4) šķīrējtiesnešu ceļa un uzturēšanās izdevumi;
5) pasta izdevumi;
6) citi iespējamie ar strīda izšķiršanu saistītie izdevumi, kuru samaksas kārtību nosaka šķīrējtiesa, ievērojot reglamenta noteikumus.
7) maksa par telpu īri, ja strīds tiek izšķirts saskaņā ar pušu vienošanos ārpus šķīrējtiesas pastāvīgās atrašanās vietas;
Ar lietas vešanu saistītie izdevumi ir
1) izdevumi par juridisko palīdzību;
2) ar pierādījumu savākšanu saistītie izdevumi;
3) ar prasības nodrošināšanu saistītie izdevumi;
4) izdevumi par sludinājumu ievietošanu laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.
Šķīrējtiesas tiesvedības maksa un šķīrējtiesneša honorārs ir atkarīgi no prasības summas, strīda sarežģītības un šķīrējtiesnešu skaita, kas izšķir attiecīgu strīdu, un tiek noteikti šī reglamenta pielikumā Nr. 1. Ar šķīrējtiesas priekšsēdētāja lēmumu šo izdevumu apmērs var tikt grozīts, ņemot vērā strīda sarežģītību, strīda izspriešanai nepieciešamo laiku, kā arī jebkurus citus ar strīda izšķiršanu saistītus apstākļus.
Šķīrējtiesas procesa izdevumi, kas ir minēti šķīrējtiesas reglamenta 11. punkta 2. daļas apakšpunktā 1) un 5) ir maksājami, iesniedzot prasību šķīrējtiesā, ja šķīrējtiesas priekšsēdētājs nenolemj citādi.
Sekretārs, tulks vai eksperts šķīrējtiesas procesā tiek pieaicināti tikai pēc tam, kad puse nomaksā šķīrējtiesas noteikto atlīdzību par šo personu pakalpojumiem. Ja puse, kura ir pieprasījusi pieaicināt tulku, sekretāru vai ekspertu, šķīrējtiesas noteiktajā termiņā nav iemaksājusi atlīdzību par to pakalpojumiem, šo atlīdzību var iemaksāt otra puse.
Šķīrējtiesas priekšsēdētājs ir tiesīgs pēc puses lūguma vai pēc savas iniciatīvas samazināt šķīrējtiesas tiesvedības maksas apmēru.
Šķīrējtiesa procesa laikā var pieprasīt papildus šķīrējtiesas procesa izdevumu samaksu.
Puses var vienoties par šķīrējtiesas procesa izdevumu sadalījumu starp tām. Ja puses par to nav vienojušas, šķīrējtiesas procesa izdevumu atlīdzināšana tiek noteikta saskaņā ar šķīrējtiesas reglamenta noteikumiem.
Pusei, kuras labā taisīts spriedums, šķīrējtiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos ar strīda izšķiršanu saistītos izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā daļā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli šķīrējtiesas apmierināto prasījumu apmēram.
Ja prasītājs atsakās no prasības, tas atlīdzina atbildētājam radušos ar strīda izšķiršanu saistītos izdevumus. Prasītāja samaksātos ar strīda izšķiršanu saistītos izdevumus šajā gadījumā atbildētājs neatlīdzina. Tomēr, ja prasītājs neuztur savus prasījumus tāpēc, ka atbildētājs tos pēc prasības iesniegšanas labprātīgi apmierinājis, šķīrējtiesa pēc prasītāja lūguma piespriež no atbildētāja prasītāja samaksātos ar strīda izšķiršanu saistītos izdevumus.
Ja prasība atstāta bez izskatīšanas, šķīrējtiesa pēc atbildētāja lūguma piespriež no prasītāja atbildētāja samaksātos ar strīda izšķiršanu saistītos izdevumus.
Ar lietas vešanu saistītie izdevumi ir atlīdzināmi šādos apmēros:
1) izdevumi juridiskās palīdzības samaksai - to faktiskajā apmērā, ja šķīrējtiesa atzīst tos par samērīgiem, ņemot vērā prasības summu, lietas sarežģītību, u.c., apstākļus. Prasībās, kam nav mantiska rakstura, - ne vairāk par zvērinātu advokātu atlīdzības taksi.
2) ar pierādījumu savākšanu saistītie izdevumi - izdevumi faktiskajā apmērā.
3) ar prasības nodrošināšanu saistītie izdevumi - izdevumi faktiskajā apmērā.
4) izdevumi par sludinājumu ievietošanu laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” - izdevumi faktiskajā apmērā.
Ar lietas vešanu saistītos izdevumus piespriež no atbildētāja par labu prasītājam, ja tā prasījums ir apmierināts pilnīgi vai daļēji, kā arī tad, ja prasītājs neuztur savus prasījumus sakarā ar to, ka atbildētājs tos pēc prasības iesniegšanas labprātīgi apmierinājis.
Ja prasība noraidīta vai prasītājs atsakās no prasības, izņemot šī punkta 11.daļā minēto gadījumu, atbildētāja samaksātos ar lietas vešanu saistītos izdevumus piespriež no prasītāja par labu atbildētājam.

12.punkts. Prasības nodrošināšana pirms tās celšanas.

Iespējamais prasītājs ir tiesīgs lūgt valsts tiesu nodrošināt viņa prasību pirms tās celšanas pēc atbildētāja vai viņa mantas atrašanās vietas.
Pieteikums par prasības nodrošināšanu vai pieteikums par prasības nodrošinājuma grozīšanu nav uzskatāms par šķīrējtiesas vienošanās neievērošanu un nav šķērslis strīda izšķiršanai šķīrējtiesā.

13.punkts. Procesuālie termiņi, to nokavējuma sekas, to apturēšana, atjaunošana un pagarināšana.

Procesuālās darbības izpilda šajā reglamentā noteiktajos termiņos. Ja procesuālie termiņi šajā reglamentā nav noteikti, tos nosaka šķīrējtiesa.
Procesuālo darbību izpildīšanai nosaka precīzu datumu vai termiņu līdz noteiktam datumam, vai laika periodu (gados, mēnešos, dienās vai stundās). Ja procesuālā darbība nav jāizpilda noteiktā datumā, to var izpildīt visā noteiktā termiņa laikā.
Procesuālā termiņa tecējums, kas aprēķināms gados, mēnešos vai dienās, sākas nākamajā dienā pēc datuma vai pēc notikuma, kas nosaka tā sākumu.
Procesuālā termiņa tecējums, kas aprēķināms stundās, sākas nākamajā stundā pēc notikuma, kas nosaka tā sākumu.
Termiņš, kas skaitāms gados, notek termiņa pēdējā gada attiecīgā mēnesī un datumā. Termiņš, kas skaitāms mēnešos, notek termiņa pēdējā mēneša attiecīgā datumā. Ja mēnešos skaitāmais termiņš beidzas tādā mēnesī, kuram nav attiecīga datuma, tas notek šā mēneša pēdējā dienā. Termiņš, kas noteikts līdz konkrētam datumam, notek iepriekšējā dienā.
Ja termiņa pēdējā diena ir sestdiena, svētdiena vai likumā noteikta svētku diena, par termiņa pēdējo dienu skaitāma nākamā darba diena.
Procesuālo darbību, kurai notek termiņš, var izpildīt termiņa pēdējā dienā līdz pulksten divdesmit četriem.
Ja procesuālā darbība izpildāma šķīrējtiesā, termiņu uzskata par notecējušu tajā stundā, kad šķīrējtiesa saskaņā ar saviem iekšējās darba kārtības noteikumiem beidz darbu. Tomēr, ja prasības pieteikums vai citi sūtījumi nodoti sakaru iestādē termiņa pēdējā dienā līdz pulksten divdesmit četriem, tie uzskatāmi par nodotiem termiņā.
Tiesības izpildīt procesuālās darbības zūd līdz ar šī reglamenta vai šķīrējtiesas noteiktā termiņa notecēšanu.
Apturot šķīrējtiesas procesu, termiņa tecējums tiek apturēts. Termiņa tecējums apstājas brīdī, kad radies apstāklis, kas ir par pamatu šķīrējtiesas procesa apturēšanai. Procesuālā termiņa tecējums turpinās no dienas, kad atjaunots šķīrējtiesas process.
Nokavētos procesuālos termiņus pēc puses pieteikuma var atjaunot šķīrējtiesa, ja tā atzīst nokavēšanas iemeslus par attaisnojošiem. Atjaunojot nokavēto termiņu, šķīrējtiesa vienlaikus atļauj izpildīt nokavēto procesuālo darbību.
Ja pieteikums par termiņa pagarināšanu vai nokavētā termiņa atjaunošanu iesniegts līdz šķīrējtiesas sastāva iecelšanai, tad to var izlemt šķīrējtiesas priekšsēdētājs, bet ja pieteikums iesniegts pēc šķīrējtiesas sastāva iecelšanas, tad to izlemj šķīrējtiesas sastāvs.

14. punkts. Sarakste, paziņojumi un izsaukumi.

Šķīrējtiesa sagatavotos dokumentus (spriedumus, lēmumus, paziņojumus u.c.) nosūta pasta vai elektroniskā pasta sūtījumā. Dokumentus, kurus sagatavo un iesniedz šķīrējtiesai puse (prasības pieteikumu, atsauksmi par prasību u.c.), šķīrējtiesa, otrai pusei nosūta pasta vai elektroniskā pasta sūtījumā vai paziņo par to saņemšanu šķīrējtiesā un iespējām ar tiem iepazīties.
Šā punkta pirmajā daļā minētos dokumentus fiziskajai personai nosūta ierakstītā pasta sūtījumā uz tās deklarētās dzīvesvietas adresi, bet, ja deklarācijā norādīta papildu adrese, - uz papildu adresi, ja vien fiziskā persona saziņai ar šķīrējtiesu nav norādījusi citu adresi, bet juridiskajai personai - uz tās juridisko adresi. Ja fiziskai personai adresi nevar noskaidrot – pēc pēdējās zināmās adreses.
Šā punkta pirmajā daļā minētos dokumentus elektroniskā pasta sūtījumā nosūta, ja puse ir paziņojusi šķīrējtiesai, ka piekrīt saziņai ar šķīrējtiesu izmantot elektronisko pastu. Šādā gadījumā šķīrējtiesa dokumentus nosūta uz puses norādīto elektroniskā pasta adresi. Ja šķīrējtiesa konstatē tehniskus šķēršļus dokumentu nosūtīšanai elektroniskā pasta sūtījumā, tos nosūta ierakstītā pasta sūtījumā.
Šā punkta pirmajā daļā minētie dokumenti uzskatāmi par saņemtiem izsniegšanas dienā, ja tie ir piegādāti un izsniegti adresātam personīgi. Ja tie ir nosūtīti ar pasta sūtījumu, uzskatāms, ka tie saņemti septītajā dienā pēc pasta sūtījuma nosūtīšanas dienas, bet, ja tie nosūtīti elektroniskā pasta sūtījumā, uzskatāms, ka tie saņemti divu darbdienu laikā pēc nosūtīšanas dienas.
Gadījumā, ja fiziskās personas dzīves vieta nav zināma, šķīrējtiesa var pieņemt lēmumu par atbildētāja uzaicināšanu uz tiesas sēdi, izvietojot par to sludinājumu oficiālajā laikrakstā ”Latvijas Vēstnesis”. Izdevumus par sludinājuma izvietošanu sedz prasītājs. Neatkarīgi no aicinājuma publikācijas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” prasītājs ir tiesīgs šķīrējtiesas aicinājuma tekstu publicēt uz sava rēķina citos laikrakstos. Šķīrējtiesa var izskatīt lietu bez atbildētāja piedalīšanās, ja pagājis ne mazāk kā viens mēnesis no aicinājuma publikācijas dienas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

15. punkts. Konfidencialitāte.

Šķīrējtiesas process ir konfidenciāls. Šķīrējtiesas sēdes ir slēgtas. Personas, kas nav procesa dalībnieki, var būt klāt šķīrējtiesas sēdē tikai ar abu pušu piekrišanu.
Šķīrējtiesa ziņas par šķīrējtiesas procesu nesniedz trešajām personām un nepublicē, izņemot gadījumus, kad šīs ziņas pieprasa valsts iestādes likumā noteiktajā kārtībā.
Pienākums ievērot konfidencialitāti attiecas gan uz šķīrējtiesas sastāvu, gan šķīrējtiesas darbiniekiem, gan šķīrējtiesas procesa dalībniekiem un to pārstāvjiem.

16.punkts. Strīda izšķiršanas vieta.

Puses var vienoties par šķīrējtiesas procesa vietu.
Ja puses nav vienojušās par šķīrējtiesas procesa vietu, to nosaka šķīrējtiesa.
Šķīrējtiesa par šķīrējtiesas procesa vietu var noteikt tās atrašanās vietu vai jebkuru citu vietu, kuru tā uzskata par piemērotu, ievērojot šķīrējtiesas procesa apstākļus.
Lai iepazītos ar apstākļiem, uz kuriem atsaucas puses, tai skaitā, apskatītu preci vai citu īpašumu vai dokumentus, vai pārbaudītu tos, šķīrējtiesa var sanākt jebkurā vietā, kuru tā uzskata par piemērotu, informējot par to puses, kuras ir tiesīgas piedalīties apskatē.
Ja puses vienojas par šķīrējtiesas procesa vietu ārpus šķīrējtiesas reģistrācijas adreses, pusēm jāsedz šķīrējtiesnešu ceļa un uzturēšanās izdevumi, kā arī izdevumi telpu īrei šķīrējtiesas sēdes rīkošanai.

17.punkts Šķīrējtiesas procesa valoda.

Šķīrējtiesas procesa valoda ir latviešu valoda, ja vien puses nav vienojušās par citu šķīrējtiesas procesa valodu.
Ja puses vienojušās par citu procesa valodu, kuru šķīrējtiesas sastāvs vai kāds no šķīrējtiesnešiem, vai kāds no procesa dalībniekiem nepārvalda vai nepārvalda pietiekami, šķīrējtiesa pieaicina tulku.
Tulka pakalpojumu apmaksas kārtību nosaka šķīrējtiesa, ievērojot šķīrējtiesas reglamenta pielikuma Nr. 1 noteikumus.
Puses var pieteikt noraidījumu tulkam šķīrējtiesas reglamenta 29. un 30. punktā norādītajā kārtībā.
Šķīrējtiesa var pieprasīt no pusēm jebkura rakstveida pierādījuma tulkojumu vai notariāli apliecinātu tulkojumu valodā, kurā notiek process.

18. punkts. Pušu pārstāvība.

Fiziskās personas savas lietas šķīrējtiesā ved pašas vai ar pilnvarotu pārstāvju starpniecību.
Juridisko personu lietas šķīrējtiesā ved to amatpersonas, kas darbojas likumā, statūtos vai nolikumā piešķirto pilnvaru ietvaros, vai arī citi juridisko personu pilnvaroti pārstāvji.
Puses šķīrējtiesas procesā var pieaicināt advokātus juridiskās palīdzības sniegšanai.
Par pilnvarotu pārstāvi var būt jebkura fiziskā persona, izņemot personu:
1) kura nav sasniegusi pilngadību;
2) kurai nodibināta aizgādnība;
3) kurai ar tiesas spriedumu atņemtas tiesības vest citu personu lietas;
4) kura ir radniecības attiecībās līdz trešajai pakāpei vai svainības attiecībās līdz otrajai pakāpei ar šķīrējtiesnesi, kas izšķir civiltiesisko strīdu;
5) kura sniegusi juridisko palīdzību civiltiesiskā strīda otrai pusei šajā vai ar to saistītā citā lietā;
6) kura piedalījusies mediācijā šajā vai ar to saistītā citā lietā.
Konstatējot šā punkta ceturtajā daļā minētos apstākļus, šķīrējtiesas sastāvs nepielaiž šādu personu civiltiesiskā strīda izšķiršanā.
Persona, kas ir vai pēdējo piecu gadu laikā ir bijusi attiecīgās pastāvīgās šķīrējtiesas šķīrējtiesnešu sarakstā, nevar būt puses pārstāvis un to nevar pieaicināt juridiskās palīdzības sniegšanai šīs pastāvīgās šķīrējtiesas procesos.

19. punkts Šķīrējtiesas procesa uzsākšana.

Šķīrējtiesas process sākas ar prasības pieteikuma iesniegšanas brīdi.
Prasības pieteikumu šķīrējtiesai iesniedz šķīrējtiesas atrašanās vietā.
Prasības pieteikumu iesniedz, pievienojot tik norakstus, cik lietā dalībnieku.

20.punkts Prasības pieteikums.

Prasības pieteikumu šķīrējtiesai iesniedz rakstveidā. Prasības pieteikumu iesniedz šķīrējtiesai, pievienojot tikpat norakstu, cik ir šķīrējtiesas procesa dalībnieku.
Prasības pieteikumā norāda:
1) prasītāja vārdu, uzvārdu, personas kodu, deklarēto dzīvesvietu, bet, ja tādas nav, - dzīvesvietu; juridiskajai personai - tās nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi. Prasītājs var norādīt savu tālruņa numuru vai elektroniskā pasta adresi, ja piekrīt saziņai ar šķīrējtiesu izmantot tālruni vai elektronisko pastu;
2) atbildētāja vārdu, uzvārdu, personas kodu, deklarēto dzīvesvietu un deklarācijā norādīto papildu adresi, bet, ja tādas nav, - dzīvesvietu; juridiskajai personai - tās nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi. Atbildētāja personas kodu vai reģistrācijas numuru norāda, ja tas ir zināms;
3) ja prasību ceļ pārstāvis, - prasītāja pārstāvja vārdu, uzvārdu, personas kodu un adresi saziņai ar šķīrējtiesu; juridiskajai personai - tās nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi;
4) prasībās par naudas summas piedziņu - kredītiestādes nosaukumu un tā konta numuru, kurā veicama samaksa, ja šāds konts ir;
5) prasības priekšmetu, summu, prasības summas aprēķinu;
6) prasības pamatu un pierādījumus, kas to apstiprina;
7) prasītāja prasījumus;
8) pievienoto dokumentu sarakstu;
9) citas ziņas, ja tās nepieciešamas lietas izskatīšanai;
10) no savas puses izvēlēto šķīrējtiesnesi, ja strīds izskatāms trim vai vairākiem šķīrējtiesnešiem.
Prasības pieteikumam pievieno:
1) šķīrējtiesas līgumu, ja vien tas nav ietverts līgumā, kura sakarā strīds radies;
2) līgumu, kura sakarā radies strīds;
3) dokumentus, uz kuriem prasītājs atsaucas prasības pieteikumā.
4) pierādījumus par prasības pieteikuma un tam pievienoto dokumentu nosūtīšanu atbildētājam.
Visi dokumenti Šķīrējtiesā tiek iesniegti oriģinālā vai likumā noteiktajā kārtībā apstiprinātās dokumentu kopijas, vai kopijas uzrādot oriģinālus.
Šķīrējtiesas procesa izdevumiem – šķīrējtiesas tiesvedības maksai, šķīrējtiesneša honorāram un pasta izdevumiem ir jābūt samaksātiem līdz prasības pieteikuma iesniegšanai šķīrējtiesā.
Šķīrējtiesas priekšsēdētājs pēc prasītāja rakstiska lūguma var patstāvīgi noteikt termiņu šķīrējtiesas procesa izdevumu samaksai, bet termiņš nevar būt ilgāks par 20 (divdesmit) dienām, skaitot no prasības pieteikuma saņemšanas dienas šķīrējtiesā, un jebkurā gadījumā šķīrējtiesas procesa izdevumiem ir jābūt samaksātiem vienu dienu pirms strīda izšķiršanas.

21. punkts. Šķīrējtiesas priekšsēdētāja rīcība pēc prasības pieteikuma saņemšanas.

Ja prasības pieteikums un tam pievienotie dokumenti atbilst šķīrējtiesas reglamenta prasībām, šķīrējtiesas priekšsēdētājs bez kavēšanās nosūta atbildētājam paziņojumu par prasības saņemšanu un prasības pieteikuma eksemplāru, piedāvājot atbildētājam iesniegt atsauksmi uz prasību, norādot iebildumus, ja tādi ir, un pievienojot tos apstiprinošus dokumentus, kā arī, ja šķīrējtiesnešu skaits ir trīs, norādīt no savas puses izvēlēto šķīrējtiesnesi.
Ja prasības pieteikums un tam pievienotie dokumenti neatbilst šķīrējtiesas reglamenta prasībām, šķīrējtiesas priekšsēdētājs par to informē iesniedzēju, dodot tam laiku novērst trūkumus. Šajā laikā prasības pieteikums tiek atstāts bez virzības.
Ja šķīrējtiesas priekšsēdētāja noteiktajā termiņā trūkumi tiek novērsti, prasības pieteikums uzskatāms par iesniegtu dienā, kad tas pirmoreiz iesniegts šķīrējtiesai un tiek uzsākts šķīrējtiesas process.
Ja šķīrējtiesas priekšsēdētāja noteiktajā termiņā trūkumi netiek novērsti, prasības pieteikums tiek atdots iesniedzējam atpakaļ bez izskatīšanas.
Puses var iepazīties ar prasības pieteikuma pielikumiem un citiem lietas materiāliem šķīrējtiesā, darba dienās no 10:00 līdz 17:00.

22.punkts. Atsauksme uz prasību.

Atsauksmi par prasību atbildētājs iesniedz pušu vai šķīrējtiesas noteiktajā termiņā. Atsauksmes iesniegšanas termiņš nedrīkst būt īsāks par 15 dienām no dienas, kad prasības pieteikums nosūtīts atbildētājam.
Atbildētājam savā atsauksmē jānorāda:
1) vai viņš atzīst prasību pilnīgi vai kādā tās daļā;
2) savus iebildumus pret prasību;
3) apstākļus, ar kuriem viņš pamato savus iebildumus, un pierādījumus, kas tos apstiprina;
4) citus apstākļus, kurus viņš uzskata par nozīmīgiem civiltiesiskā strīda izskatīšanai;
5) savu tālruņa numuru vai elektroniskā pasta adresi, ja viņš piekrīt saziņai ar šķīrējtiesu izmantot tālruni vai elektronisko pastu.
6) ja šķīrējtiesnešu skaits ir trīs vai vairāk, norādīt no savas puses izvēlēto šķīrējtiesnesi (šķīrējtiesnešus).
Atsauksmi iesniedz šķīrējtiesai, pievienojot tikpat norakstu, cik ir šķīrējtiesas procesa dalībnieku.
Ievērojot atbildētāja atrašanās vietu, strīda sarežģītību, atbildētāju skaitu, šķīrējtiesas priekšsēdētājs pēc saviem ieskatiem var noteikt garāku termiņu atsauksmes sniegšanai, tomēr tas nevar būt garāks par objektīvi nepieciešamu un pārsniegt 30 (trīsdesmit) dienas.

23.punkts. Pretprasība.

Puses var brīvi vienoties par pretprasības iesniegšanas kārtību, ja pretprasības priekšmets ir aptverts šķīrējtiesas līgumā. Ja puses nav vienojušās par pretprasības iesniegšanas kārtību, to nosaka šis reglaments.
Pretprasība iesniedzama rakstveidā. Pretprasību iesniedz atbilstoši prasības pieteikuma iesniegšanas vispārīgajiem noteikumiem.
Pretprasība var tikt iesniegta termiņā, kāds ir noteikts atsauksmes iesniegšanai.
Ja atbildētājs ir nokavējis noteikto termiņu attaisnojošu iemeslu dēļ, atbildētājs var lūgt šķīrējtiesu atjaunot nokavēto termiņu.
Ja šķīrējtiesa attaisno nokavējumu un atjauno termiņu pretprasības iesniegšanai, šķīrējtiesa pieņem pretprasību izšķiršanai.
Ja šķīrējtiesa nokavējumu neattaisno un neatjauno termiņu pretprasības iesniegšanai, šķīrējtiesa pretprasību atstāj bez izskatīšanas.

24.punkts. Prasības, pretprasības un atsauksmes grozīšana.

Ja puses nav vienojušās citādi, pusei ir tiesības rakstveidā grozīt vai papildināt prasību, kamēr nav uzsākta civiltiesiskā strīda izšķiršana pēc būtības.
Ja puses nav vienojušās citādi, pusei ir tiesības rakstveidā grozīt vai pretprasību, kamēr nav uzsākta civiltiesiskā strīda izšķiršana pēc būtības.
Ja grozot vai papildinot prasību, tiek palielināts tās apmērs, pusei papildus jāsamaksā attiecīgie šķīrējtiesas procesa izdevumi.
Ja grozot vai papildinot pretprasību, tiek palielināts tās apmērs, pusei papildus jāsamaksā attiecīgie šķīrējtiesas procesa izdevumi.
Uzsākot strīda izšķiršanu šķīrējtiesas sēdē, šķīrējtiesa var atzīt par nelietderīgu atļaut prasības, pretprasības grozīšanu vai papildināšanu, ievērojot nokavējumu vai ja šķīrējtiesa atzīst, ka ar šādu grozīšanu vai papildināšanu tiek kavēts šķīrējtiesas process vai sarežģij strīda izšķiršana.
Prasību vai pretprasību nevar grozīt tādā veidā, ka tā pārsniedz šķīrējtiesas līguma robežas.

IV. ŠĶĪRĒJTIESNEŠI UN ŠĶĪRĒJTIESAS SASTĀVS.

25.punkts. Šķīrējtiesneša statuss.

Šķīrējtiesnesis ir persona, kas atbilstoši šķīrējtiesas līguma un šķīrējtiesas reglamenta noteikumiem ir iecelta strīda izšķiršanai.
Par šķīrējtiesnesi var iecelt jebkuru pilngadīgu personu, kas rakstveidā piekritusi būt pastāvīgās šķīrējtiesas šķīrējtiesnešu sarakstā, kurai nav nodibināta aizgādnība, tai ir nevainojama reputācija, tā ir ieguvusi augstāko profesionālo vai akadēmisko izglītību (izņemot pirmā līmeņa profesionālo izglītību) un jurista kvalifikāciju, tā uzkrājusi vismaz triju gadu praktiskā darba pieredzi, strādājot augstskolas tiesību zinātņu specialitātes akadēmiskā personāla amatā vai citā juridiskās specialitātes amatā.
Par šķīrējtiesnesi nevar būt persona:
1) kura neatbilst šā punkta otrās daļas prasībām;
2) kura kriminālprocesā par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu atzīta par aizdomās turēto vai apsūdzēto;
3) pret kuru kriminālprocess par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu izbeigts uz nereabilitējoša pamata;
4) kura sodīta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu - neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas;
5) kura notiesāta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kaut arī atbrīvota no soda izciešanas noilguma, apžēlošanas vai amnestijas dēļ;
6) kurai pēdējo piecu gadu laikā pasludināts fiziskās personas maksātnespējas process.
Šķīrējtiesnesis nav puses, kura to iecēlusi, pārstāvis. Šķīrējtiesnesim jāpilda savi pienākumi godprātīgi, nepakļaujoties nekādai ietekmei, viņam jābūt objektīvam, neatkarīgam un taisnīgam.
Šķīrējtiesnesis nav tiesīgs piedalīties lietas izskatīšanā, ja viņš:
1) ir bijis kādas puses pārstāvis, eksperts vai liecinieks lietā, kurā piedalījušās puses;
2) ir radniecības attiecībās līdz trešajai pakāpei vai svainības attiecībās līdz otrajai pakāpei ar kādu no strīda dalībniekiem vai to pārstāvjiem;
3) ir radniecības attiecībās līdz trešajai pakāpei vai svainības attiecībās līdz otrajai pakāpei ar kādu no šķīrējtiesnešiem, kas ir tās šķīrējtiesas sastāvā, kurā civiltiesiskais strīds tiek izskatīts;
4) ir darba tiesiskajās attiecībās ar kādu no civiltiesiskā strīda dalībniekiem vai to pārstāvjiem vai ja šķīrējtiesnesis sniedz juridisko palīdzību kādai pusei;
5) vai viņa laulātais, vai radinieks līdz trešajai pakāpei, vai darījumu partneris, vai komercsabiedrība, kura ir civiltiesiskā strīda puse un kuras dalībnieks, akcionārs, biedrs, pārraudzības, kontroles vai izpildinstitūcijas loceklis ir šis šķīrējtiesnesis vai viņa radinieks līdz trešajai pakāpei, ir mantiski ieinteresēti civiltiesiskā strīda iznākumā.

26. punkts. Šķīrējtiesnešu skaits.

Šķīrējtiesnešu skaitam jāveido nepāra skaitlis.
Ja puses nav vienojušās par šķīrējtiesnešu skaitu, šķīrējtiesa sastāv no trim šķīrējtiesnešiem.
Šķīrējtiesa var sastāvēt arī no viena šķīrējtiesneša, ja puses tā vienojušās.

27. punkts. Šķīrējtiesnešu iecelšanas un atcelšanas kārtība.

Šķīrējtiesnešu iecelšanas kārtību nosaka puses.
Ja puses vienojušās par strīda nodošanu pastāvīgajai šķīrējtiesai, bet nav vienojušās par šķīrējtiesnešu iecelšanas kārtību, šķīrējtiesnešus ieceļ saskaņā ar šķīrējtiesas reglamentu, ievērojot pušu līdztiesību.
Puses var uzticēt jebkurai rīcībspējīgai fiziskajai vai juridiskajai personai iecelt šķīrējtiesnešus.
Ja puse iecēlusi šķīrējtiesnesi un par to ir paziņots otrai pusei, tā nevar atcelt šo šķīrējtiesnesi bez otras puses piekrišanas.

28.punkts. Šķīrējtiesas sastāva izveidošanas un apstiprināšanas kārtība.

Šķīrējtiesnešus var iecelt no šķīrējtiesas šķīrējtiesnešu saraksta, kuru apstiprina šķīrējtiesas priekšsēdētājs.
Ja puses ir vienojušās, ka strīdu izskatīs viens šķīrējtiesnesis, bet nav vienojušās par konkrētu šķīrējtiesnesi vai šķīrējtiesneša iecelšanas kārtību, šķīrējtiesnesi ieceļ šķīrējtiesas priekšsēdētājs no šķīrējtiesas šķīrējtiesnešu saraksta.
Ja strīdu izšķir trīs šķīrējtiesnešu sastāvā, prasītājam, iesniedzot prasību, jānorāda tā izvēlētais šķīrējtiesnesis. Šķīrējtiesas priekšsēdētājs, nosūtot šķīrējtiesas reglamenta 21. punkta 1.daļā minēto paziņojumu par prasības saņemšanu, informē par to atbildētāju un piedāvā no savas puses izvēlēties šķīrējtiesnesi no šķīrējtiesas šķīrējtiesnešu saraksta.
Ja iesniedzot prasību vai atsauksmi kāda no pusēm nav norādījusi no savas puses izvēlēto šķīrējtiesnesi, šķīrējtiesnesi ieceļ šķīrējtiesas priekšsēdētājs no šķīrējtiesas šķīrējtiesnešu saraksta.
Pušu izvēlētie šķīrējtiesneši, vienojoties ieceļ trešo šķīrējtiesnesi no šķīrējtiesas šķīrējtiesnešu saraksta, kurš ir šķīrējtiesas sastāva priekšsēdētājs.
Ja pušu izvēlētie šķīrējtiesneši 5 (piecu) dienu laikā nevar vienoties par šķīrējtiesas sastāva priekšsēdētāju, to ieceļ šķīrējtiesas priekšsēdētājs no šķīrējtiesas šķīrējtiesnešu saraksta.
Ja prasību cēluši vairāki prasītāji vai ja prasība celta pret vairākiem atbildētājiem, tiem jāvienojas par izvēlētā šķīrējtiesneša kandidatūru no savas puses.
Izveidoto šķīrējtiesas sastāvu apstiprina šķīrējtiesas priekšsēdētājs, paziņojot par to pusēm. Apstiprinot šķīrējtiesas sastāvu šķīrējtiesas priekšsēdētājs pārbauda, vai izveidojot šķīrējtiesas sastāvu ir ievērota pušu vienošanās, Civilprocesa likuma un šķīrējtiesas reglamenta prasības.

29.punkts. Šķīrējtiesneša noraidījuma pamati.

Personai, kurai tiek prasīta piekrišana tās iecelšanai par šķīrējtiesnesi, jāatklāj pusēm jebkādi apstākļi, kuri var izraisīt pamatotas šaubas par šīs personas objektivitāti un neatkarību.
Ja šādi apstākļi šķīrējtiesnesim kļuvuši zināmi līdz šķīrējtiesas procesa beigām, viņam tie nekavējoties jāatklāj pusēm.
Šķīrējtiesnesi var noraidīt, ja pastāv apstākļi, kuri izraisa pamatotas šaubas par viņa objektivitāti un neatkarību, vai arī tad, ja viņa kvalifikācija neatbilst reglamenta 25.punkta 2.daļā minētajām prasībām vai tai, par kādu puses vienojušās, kā arī tad, ja uz šķīrējtiesnesi attiecas reglamenta 25.punkta 3.daļā un 25.punkta 5.daļā minētie ierobežojumi, un viņš nav sevi atstatījis.
Puse var noraidīt šķīrējtiesnesi, kuru tā iecēlusi vai kura iecelšanā tā piedalījusies, tikai tad, ja noraidījuma pamati šai pusei kļuvuši zināmi pēc šķīrējtiesneša iecelšanas.

30.punkts Šķīrējtiesneša noraidījuma kārtība.

Puses līgumā var vienoties par šķīrējtiesneša noraidīšanas kārtību.
Ja puses nav vienojušās par šķīrējtiesneša noraidīšanas kārtību, puse var pieteikt noraidījumu šķīrējtiesnesim piecu dienu laikā no dienas, kad tā uzzinājusi par šā šķīrējtiesneša iecelšanu vai tai kļuvis zināms kāds no reglamenta 29.punkta 3.daļā minētajiem apstākļiem, nosūtot šķīrējtiesai paziņojumu un tajā norādot, kuru šķīrējtiesnesi un uz kāda pamata tā noraida.
Ja šķīrējtiesnesis, kuram pieteikts noraidījums, neatsakās no savu pienākumu pildīšanas, jautājumu par šā šķīrējtiesneša noraidījumu izlemj šķīrējtiesas sastāvs vai pats šķīrējtiesnesis piecu dienu laikā no paziņojuma saņemšanas dienas.
Šķīrējtiesnesis ne vēlāk kā piecu dienu laikā no dienas, kad tas uzzinājis par savu iecelšanu, vai no dienas, kad tam kļuvis zināms par apstākļiem, kuri var izraisīt pamatotas šaubas par viņa objektivitāti un neatkarību, sevi atstata, norādot atstatīšanas iemeslus.
Ja šķīrējtiesneša noraidījums vai sevis atstatīšana tiek pieņemta, jauns šķīrējtiesnesis tiek iecelts šķīrējtiesas reglamenta noteiktajā kārtībā.

31.punkts. Šķīrējtiesneša pilnvaru izbeigšanās.

Šķīrējtiesneša pilnvaras izbeidzas šādos gadījumos:
1) ja pieņemts šķīrējtiesneša noraidījums;
2) ja viņš atstatījis sevi no civiltiesiskā strīda izšķiršanas;
3) ja puses ir vienojušās par viņa atcelšanu;
4) ja uz viņu ir attiecināmi šā reglamenta 25.punkta 3.daļā minētie ierobežojumi;
5) ar viņa nāvi;
6) citos šajā reglamentā noteiktajos gadījumos.
Ja puses nav vienojušās par šķīrējtiesneša pilnvaru izbeigšanās kārtību, pēc puses pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas šķīrējtiesas priekšsēdētājs lemj par šķīrējtiesneša pilnvaru izbeigšanu.
Ja šķīrējtiesas priekšsēdētājs pieņem lēmumu par šķīrējtiesneša pilnvaru izbeigšanu, jauns šķīrējtiesnesis tiek iecelts šķīrējtiesas reglamenta noteiktajā kārtībā.

32. punkts. Jauna šķīrējtiesneša iecelšanas sekas.

Ja tiek nomainīts šķīrējtiesnesis gadījumā, kad strīdu izskata viens šķīrējtiesnesis, vai ja tiek nomainīts šķīrējtiesas sastāva priekšsēdētājs, strīda izskatīšana tiek uzsākta no jauna.
Ja tiek nomainīts kāds no šķīrējtiesas sastāva šķīrējtiesnešiem, jautājums par strīda izskatīšanu no jauna vai strīda izskatīšanas turpināšanu tiek izlemts pēc šķīrējtiesas sastāva ieskatiem.

V. STRĪDA IZŠĶIRŠANA.

33.punkts. Šķīrējtiesas sēdes laika un vietas noteikšana.

Šķīrējtiesa nosaka šķīrējtiesas sēdes laiku un vietu. Paziņojumu par pirmo šķīrējtiesas sēdi nosūta pusēm ierakstītā pasta sūtījumā ne vēlāk kā 15 dienas iepriekš, ja puses nav vienojušās par īsāku termiņu.
Ja puses nav vienojušās par rakstveida procesu, puses vai to pārstāvji tiek uzaicināti uz šķīrējtiesas sēdi, lai sniegtu paskaidrojumus.

34. punkts. Šķīrējtiesas procesa norise.

Šķīrējtiesā visi strīdi tiek izšķirti, tiesas sēdē ar pušu paskaidrojumu un iebildumu noklausīšanos (mutvārdu process), bet ja puses līgumā ir vienojušās par rakstveida procesu, tad lieta tiek izskatīta pamatojoties tikai uz iesniegtajiem rakstveida pierādījumiem un materiāliem (rakstveida process), izņemot gadījumus, ja kāda no pusēm līdz nolēmuma pieņemšanai pieprasa strīdu izšķirt piemērojot mutvārdu procesu.
Pusei, kura vēlas mutvārdu procesu, par to rakstveidā jāpaziņo šķīrējtiesai līdz nolēmuma pieņemšanai.
Šķīrējtiesa, izšķirot strīdu, ievēro pušu līdztiesības un sacīkstes principu.
Katrai pusei ir vienādas tiesības izklāstīt savu viedokli, aizstāvēt savas tiesības un iesniegt pierādījumus.
Ievērojot reglamenta un pušu vienošanās noteikumus, šķīrējtiesa var noturēt šķīrējtiesas procesu tādā veidā, kādā tā uzskata par lietderīgu, ar noteikumu, ka strīds izšķirams bez liekas vilcināšanās un ka pusēm tiek dotas vienādas iespējas izklāstīt savu viedokli un iesniegt dokumentus.
Šķīrējtiesa iepazīstina puses ar iesniegumiem, dokumentiem un citu informāciju, kuru tas saņēmis, kā arī ar ekspertu atzinumiem un citiem pierādījumiem.
Nepieciešamības gadījumā, ja šķīrējtiesa atzīst, ka nav iespējams strīdu izšķirt konkrētajā šķīrējtiesas sēdē, šķīrējtiesa strīda izšķiršanu var atlikt, neizspriežot lietu pēc būtības.
Ja šķīrējtiesa, uzklausījusi pušu paskaidrojumus, pieņem lēmumu par strīda izšķiršanas atlikšanu, šķīrējtiesa pēc saviem ieskatiem var noteikt citu šķīrējtiesas sēdes dienu, lai atkārtoti noklausītos pušu vai to pārstāvju paskaidrojumus, vai turpināt strīda izšķiršanu bez pušu vai to pārstāvju atkārtotas uzklausīšanas.
Šķīrējtiesa nepieciešamības gadījumā var pieņemt lēmumu par šķīrējtiesas procesa apturēšanu.

35.punkts. Sekas, ja puse nepiedalās šķīrējtiesas procesā.

Ja atbildētājs neiesniedz šķīrējtiesā atsauksmi uz prasību, šķīrējtiesa turpina procesu, neuzskatot to par prasības atzīšanu, ja vien šķīrējtiesas līgumā nav noteikts citādi.
Ja puse vai tās pārstāvis neierodas uz šķīrējtiesas mutvārdu sēdi, nepaziņojot par neierašanās iemesliem, vai, ja šķīrējtiesa puses norādītos neierašanās iemeslus neatzīst par attaisnojošiem, tai skaitā, ja puse paziņojumam par neierašanos nav pievienojusi dokumentus, kas apliecinātu neierašanās attaisnojošus apstākļus, šķīrējtiesa izšķir strīdu pamatojoties uz šķīrējtiesas rīcībā esošajiem pierādījumiem.
Ja puse termiņā neiesniedz rakstveida vai citus pierādījumus vai atsakās sniegt paskaidrojumus šķīrējtiesā, šķīrējtiesa izšķir strīdu pamatojoties uz šķīrējtiesas rīcībā esošajiem pierādījumiem.

36. punkts. Pierādījumi.

Pierādīšanas līdzekļi šķīrējtiesā var būt pušu paskaidrojumi, rakstveida pierādījumi, lietiskie pierādījumi un ekspertu atzinumi.
Pierādījumus iesniedz puses. Katrai pusei jāpierāda tie apstākļi, uz kuriem tā atsaucas kā uz savu prasījumu vai iebildumu pamatojumu.
Rakstveida pierādījumus iesniedz oriģinālā vai norakstu veidā. Ja puse iesniedz dokumenta norakstu, šķīrējtiesa pati vai pēc otras puses lūguma var pieprasīt iesniegt oriģināldokumentu. Oriģināldokumentu pēc tās personas lūguma, kas iesniegusi šo dokumentu, šķīrējtiesa atdod atpakaļ, atstājot procesa materiālos apliecinātu tā norakstu.
Šķīrējtiesa pati nosaka pierādījumu pieļaujamību un attiecināmību.
Šķīrējtiesa var pieprasīt pusēm iesniegt papildus dokumentus vai citus pierādījumus.
Šķīrējtiesa var pieprasīt, lai jebkura puse dokumentus iesniedz ar kopijām katram šķīrējtiesnesim un pārējiem procesa dalībniekiem, kā arī šķīrējtiesas noteiktā termiņā nodod katram šķīrējtiesnesim un otrai pusei dokumentu un citu pierādījumu apkopojumu, kurus puse iesniegs savu prasījumu vai iebildumu pamatojumam.
Šķīrējtiesa pēc puses motivēta lūguma ir tiesīgs pieprasīt, lai otra puse izsniedz tās rīcībā esošos rakstveida pierādījumus.
Pusei, kura lūdz, lai šķīrējtiesas sastāvs pieprasa rakstveida pierādījumu, jāapraksta šis pierādījums un jāmotivē, kāpēc tā uzskata, ka pierādījums atrodas pie pretējās puses.
Ja puse atsakās iesniegt šķīrējtiesas sastāvam tā norādītajā termiņā pieprasīto rakstveida pierādījumu, nenoliegdama, ka šis pierādījums atrodas pie tās, šķīrējtiesas sastāvs var atzīt par pierādītiem tos faktus, kuru apstiprināšanai pretējā puse atsaukusies uz šo rakstveida pierādījumu.

37. punkts. Protokols.

Ja kāda no pusēm vēlas, lai šķīrējtiesas sēde tiktu protokolēta, tai līdz šķīrējtiesas sēdes dienai jāiesniedz par to rakstveida iesniegums, pievienojot tam pierādījumus par atlīdzības par šķīrējtiesas sēdes sekretāra pakalpojumiem samaksu atbilstoši reglamenta pielikuma Nr. 1 norādījumiem.
Šķīrējtiesas sēdi protokolē šķīrējtiesas izraudzīts sekretārs. Šķīrējtiesas sekretāru var noraidīt šķīrējtiesas reglamenta 29. un 30. punktā norādītajā kārtībā.
Protokolā norāda:
1) šķīrējtiesas nosaukumu, lietas numuru, puses, strīda būtību, šķīrējtiesas sastāvu, tulku, ekspertu, šķīrējtiesas sēžu sekretāra un citu lietas dalībnieku vārdu, uzvārdu, personas kodu, šķīrējtiesas sēdes vietu un laiku, atzīmi par pušu piedalīšanos strīda izšķiršanā;
2) ziņas par strīda izšķiršanas gaitas īsu aprakstu, pušu un lietas dalībnieku paskaidrojumiem, pieteikumiem, lūgumiem;
3) ziņas par šķīrējtiesas pieņemtajiem nolēmumiem;
4) ziņas par šķīrējtiesas sēdes protokola parakstīšanas laiku.
Šķīrējtiesas sēdes protokolu paraksta visi šķīrējtiesneši un sekretārs. Pusēm ir tiesības iepazīties ar protokolu un 5 (piecu) dienu laikā pēc tā parakstīšanas iesniegt rakstveida piezīmes vai iebildumus par protokolu. Par iebildumu pamatotību vai piezīmju atbilstību šķīrējtiesas sēdē notikušajam lemj šķīrējtiesa.

38. punkts. Ekspertīze.

Jebkura puse var lūgt šķīrējtiesu noteikt ekspertīzi, uzaicināt vienu vai vairākus ekspertus, ja vien puses šķīrējtiesas līgumā nav noteikts citādi.
Pusei, kura vēlas, lai tiktu noteikta ekspertīze, uzaicināti eksperti līdz šķīrējtiesas nolēmuma pieņemšanai jāiesniedz par to rakstveida iesniegums, motivējot savu lūgumu un norādot uz jautājumiem, kuru noskaidrošanai nepieciešams noteikt ekspertīzi, uzaicināt ekspertus. Ekspertu izrauga puses pēc savstarpējas vienošanās, bet, ja tāda nav panākta šķīrējtiesas noteiktajā termiņā, ekspertu izraugās šķīrējtiesa. Ekspertīze notiek tikai tad, ja puse iepriekš samaksājusi šķīrējtiesā atlīdzību par eksperta pakalpojumiem.
Ja šķīrējtiesa atzīst puses lūgumu par pamatotu, šķīrējtiesa pieņem lēmumu par ekspertīzes noteikšanu vai ekspertu pieaicināšanu.
Ekspertam var pieteikt noraidījumu šķīrējtiesas reglamenta 29. un 30. punktā noteiktajā kārtībā.
Pēc šķīrējtiesas pieprasījuma pusēm jānodod ekspertam nepieciešamā informācija, jāiesniedz jebkuri dokumenti, jāuzrāda apskatei jebkuras preces vai citi priekšmeti, kurus no tām pieprasa.
Pēc eksperta atzinuma sagatavošanas un saņemšanas šķīrējtiesā, puses ir tiesīgas iepazīties ar to.
Pēc puses pieprasījuma šķīrējtiesa uzaicina ekspertu pēc atzinuma došanas piedalīties šķīrējtiesas sēdē, lai sniegtu paskaidrojumus un atbildētu uz jautājumiem par atzinumu.
Šķīrējtiesa nosaka kārtību, kādā starp pusēm tiek sadalīti izdevumi par eksperta pakalpojumiem.

39.punkts. Puses izstāšanās procesuālās sekas.

Fakts, ka fiziskā persona, kas ir viena no pusēm, ir mirusi vai juridiskā persona, kas ir viena no pusēm, beigusi pastāvēt, pats par sevi neizbeidz šķīrējtiesas līgumu, ja puses nav vienojušās citādi un apstrīdētā tiesiskā attiecība pieļauj tiesību pārņemšanu.
Šajā gadījumā šķīrējtiesa aptur šķīrējtiesas procesu līdz tiesību pārņēmēja noteikšanai.
Prasījuma cesija vai parāda pārvede var būt par pamatu šķīrējtiesas procesa izbeigšanai tikai tajos gadījumos, kad šķīrējtiesas līgums tiek atcelts likumā vai līgumā noteiktajā kārtībā.

40.punkts. Tiesības uz iebildumiem.

Ja puse uzskata, ka tiek pārkāpts kāds no šķīrējtiesas procesa noteikumiem, tiklīdz tai par šādu pārkāpumu ir kļuvis zināms vai vajadzēja kļūt zināmam, tai ir tiesības nekavējoties iesniegt šķīrējtiesai un otrai pusei rakstveida iebildumus.
Par šādu iebildumu pamatotību lemj šķīrējtiesa. Ja šķīrējtiesa atzīst, ka iebildumi ir pamatoti, tās pienākums ir novērst šķīrējtiesas procesa pārkāpumu pirms turpināt procesu.
Ja puse nekavējoties neiesniedz šādus rakstveida iebildumus un turpina piedalīties šķīrējtiesas procesā, uzskatāms, ka tā ir atteikusies no savām tiesībām celt šādus iebildumus, tai skaitā tiesai izlemjot jautājumu par šķīrējtiesas sprieduma izpildi.

41.punkts. Nolēmumu pieņemšana.

Visi šķīrējtiesas nolēmumi, ja tās sastāvā ir trīs vai vairāk šķīrējtiesneši, tiek pieņemti ar balsu vairākumu.
Šķīrējtiesas nolēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā. Šķīrējtiesas nolēmums nav pārsūdzams.
Šķīrējtiesa nolēmumus taisa rakstveidā un to paraksta šķīrējtiesneši. Ja šķīrējtiesa sastāv no vairākiem šķīrējtiesnešiem, nolēmumu paraksta visi šķīrējtiesneši, bet, ja kāds no šķīrējtiesnešiem neparaksta nolēmumu, šķīrējtiesas nolēmumā jānorāda iemesls, kāpēc nav viņa paraksta.
Šķīrējtiesnešu parakstus uz nolēmuma apliecina ar šķīrējtiesas zīmogu.
Lēmumi, kas ir paredzēti reglamenta 3. punkta 6. daļā nav jānoformē rakstveidā.

42.punkts. Izlīgums.

Šķīrējtiesa veicina pušu strīda noregulēšanu ar izlīgumu.
Izlīgums pieļaujams jebkurā civiltiesiskā strīdā, izņemot šā panta otrajā daļā minēto gadījumu.
Izlīgums nav pieļaujams, ja tā noteikumi aizskar citas personas tiesības vai ar likumu aizsargātas intereses.
Ja šķīrējtiesas procesā puses panāk izlīgumu, šķīrējtiesas sastāvs šķīrējtiesas procesu izbeidz un, ja puses to lūdz un šķīrējtiesa tam piekrīt, sastāda izlīgumu šķīrējtiesas sprieduma veidā, tajā iekļaujot noteikumus, par kuriem panākta vienošanās.
Šādam šķīrējtiesas spriedumam ir tāds pats statuss un juridiskais spēks kā jebkuram citam šķīrējtiesas spriedumam, ar kuru civiltiesiskais strīds izšķirts pēc būtības.

43.punkts. Spriedums.

Šķīrējtiesa 14 dienu laikā pēc tam, kad civiltiesiskais strīds izskatīts pēc būtības, taisa spriedumu.
Šķīrējtiesa spriedumu taisa rakstveidā.
Ja šķīrējtiesas sastāvā ir vairāki šķīrējtiesneši, spriedumu paraksta visi šķīrējtiesneši. Ja kāds no šķīrējtiesnešiem neparaksta spriedumu, šķīrējtiesas spriedumā norādāms iemesls, kāpēc nav viņa paraksta.
Spriedumā norāda:
1) šķīrējtiesas sastāvu;
2) sprieduma taisīšanas datumu un šķīrējtiesas procesa norises vietu;
3) ziņas par pusēm — fiziskās personas vārdu, uzvārdu, personas kodu, citus personas identifikācijas datus un deklarētās dzīvesvietas adresi vai citu saziņai izmantojamu adresi, juridiskās personas nosaukumu, reģistrācijas numuru, citus personu identificējošus datus un juridisko adresi;
4) strīda priekšmetu;
5) sprieduma motivējumu, ja puses nav vienojušās citādi;
6) secinājumu par prasības pilnīgu vai daļēju apmierināšanu vai par pilnīgu vai daļēju noraidīšanu un sprieduma būtību;
7) piedzenamo summu, ja spriedums taisīts par naudas piedziņu, atsevišķi norādot galveno parādu un procentus, laiku, par kādu procenti piespriesti, prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt procentus un arī šo procentu apmēru;
8) konkrēto mantu un tās vērtību, kas piedzenama mantas neesības gadījumā, ja spriedums taisīts par mantas atdošanu natūrā;
9) kam, kādas darbības un kādā termiņā jāizpilda, ja spriedums uzliek par pienākumu izpildīt noteiktas darbības;
10) kāda sprieduma daļa attiecas uz katru prasītāju, ja spriedums taisīts vairāku prasītāju labā, vai kāda sprieduma daļa jāizpilda katram atbildētājam, ja spriedums taisīts pret vairākiem atbildētājiem;
11) šķīrējtiesas procesa izdevumus un to sadalījumu starp pusēm;
12) pušu izdevumus par juridisko palīdzību lietā, ja tādi ir, un to sadalījumu starp pusēm;
13) citu informāciju, ko tiesas sastāvs uzskata par nepieciešamu.
Šķīrējtiesas spriedumu nosūta pusēm triju darbdienu laikā no tā taisīšanas dienas.

44.punkts. Šķīrējtiesas nolēmuma saistošais spēks.

Šķīrējtiesas nolēmums ir obligāts pusēm un tām saistošs. Šķīrējtiesas nolēmums ir izpildāms labprātīgi 10 dienu laikā no tā pieņemšanas dienas.
Ja šķīrējtiesas nolēmumā nav noteikts termiņš tā labprātīgai izpildei, šķīrējtiesas nolēmums ir izpildāms labprātīgi 10 dienu laikā no tā pieņemšanas dienas.

45. punkts. Šķīrējtiesas nolēmuma noformēšanas un izsūtīšanas kārtība.

Šķīrējtiesas nolēmuma norakstu, kura atbilstību oriģinālam apliecina šķīrējtiesas priekšsēdētājs ar savu parakstu un šķīrējtiesas zīmogu, izsniedz pusei vai tās pārstāvim personīgi vai nosūta pa pastu.
Šķīrējtiesas nolēmuma noraksts pusēm izsniedzams vai nosūtāms 10 (desmit) dienu laikā no nolēmuma sastādīšanas dienas, ja vien šķīrējtiesa nav noteikusi citu termiņu, kurš nedrīkst pārsniegt 30 (trīsdesmit) dienas kopš nolēmuma pieņemšanas.
Rakstveida procesa gadījumā šķīrējtiesa sprieduma norakstu nosūta pusēm 3 (trīs) dienu laikā kopš nolēmuma pieņemšanas.
Ja ar šķīrējtiesas nolēmumu pusēm ir noteikts samaksāt šķīrējtiesai papildus šķīrējtiesas procesa izdevumus, nolēmuma noraksts pusei tiek izsniegts vai nosūtīts 5 (piecu) dienu laikā kopš nolēmuma pieņemšanas.

46.punkts. Sprieduma izlabošana, izskaidrošana un papildsprieduma taisīšana.

Katra puse, paziņojot par to otrai pusei, līdz sprieduma izpildei var lūgt šķīrējtiesu:
1) izlabot jebkuru spriedumā pieļauto kļūdu aprēķinos, gramatisko vai drukas kļūdu. Šādas kļūdas šķīrējtiesa var izlabot arī pēc savas iniciatīvas;
2) izskaidrot spriedumu. Sprieduma izskaidrojums no tā pieņemšanas brīža kļūst par sprieduma neatņemamu sastāvdaļu;
3) 30 (trīsdesmit) dienu laikā no sprieduma nosūtīšanas dienas pieņemt papildu spriedumu, ja spriedumā nav izšķirta kāda līdz sprieduma pieņemšanai iesniegtā prasība. Ja šķīrējtiesa uzskata lūgumu par pamatotu, tā šo lūgumu izlemj, taisot papildu spriedumu.
Šķīrējtiesa lemj, vai pušu piedalīšanās ir nepieciešama, šķīrējtiesai izlemjot šādu jautājumu.

47. punkts. Strīda izšķiršanas atlikšana.

Šķīrējtiesai ir pienākums atlikt strīda izšķiršanu, ja šķīrējtiesas sēdē neierodas kāds no lietas dalībniekiem un viņam nav paziņots par šķīrējtiesas sēdes laiku un vietu.
Šķīrējtiesa var atlikt strīda izšķiršanu:
1) ja atzīst, ka nav iespējams izšķirt strīdu tāpēc, ka nav ieradies kāds lietas dalībnieks, kā arī sekretārs, eksperts vai tulks;
2) pēc lietas dalībnieka lūguma, lai dotu viņam iespēju iesniegt papildu pierādījumus;
3) pēc savas iniciatīvas procesuālo jautājumu atrisināšanai.
Nākamās šķīrējtiesas sēdes dienu un laiku šķīrējtiesa paziņo lietas dalībniekiem atbilstoši reglamenta noteikumiem.

48. Šķīrējtiesas procesa apturēšana.

Šķīrējtiesai ir pienākums apturēt šķīrējtiesas procesu, ja:
1) mirusi fiziskā persona vai beigusi pastāvēt juridiskā persona, kas strīdā ir puse, un ja apstrīdētā tiesiskā attiecība pieļauj tiesību pārņemšanu;
2) puse zaudējusi rīcībspēju;
3) šķīrējtiesā rakstveidā ir iesniegta pušu savstarpēja vienošanās par šķīrējtiesas procesa apturēšanu.
Šķīrējtiesa pēc lietas dalībnieka vai savas iniciatīvas var apturēt tiesvedību, ja:
1) puse slimības vai citu attaisnojušu iemeslu dēļ nespēj piedalīties strīda izšķiršanā;
2) šķīrējtiesa nosaka ekspertīzi.
3) pēc prasības pieteikuma iesniegšanas šķīrtējtiesā, attiecībā uz kādu no pusēm ir ierosinātas lietas par maksātnespējas procesu vai tiesiskās aizsardzības procesu.
Šķīrējtiesas process tiek apturēts:
1) šī punkta 1. daļas 1. apakšpunktā paredzētajos gadījumos - līdz tiesību pārņēmēja noteikšanai vai likumiskā pārstāvja iecelšanai;
2) šī punkta 1. daļas 2. apakšpunktā paredzētajos gadījumos - līdz likumiskā pārstāvja iecelšanai;
3) šī punkta 1. daļas 3. apakšpunktā paredzētajos gadījumos - līdz pušu savstarpējā vienošanās noteiktajam termiņam;
4) šī punkta 2. daļas 1. un 2. apakšpunktā paredzētajos gadījumos - līdz brīdim, kad atkrituši šajos apakšpunktos minētie apstākļi.
5) šī punkta 2. daļas 3. apakšpunktā paredzētajos gadījumos - līdz brīdim, kad tiesa pasludinājusi spriedumu maksātnespējas procesa vai tiesiskās aizsardzības procesa lietās.
Par šķīrējtiesas procesa apturēšanu šķīrējtiesa pieņem lēmumu, kuru noformē atsevišķa procesuālā dokumenta veidā. Lēmumā norādāmi apstākļi, līdz kuru iestāšanās vai izbeigšanās brīdim šķīrējtiesas process apturēts, vai termiņš, uz kādu šķīrējtiesas process apturēts.
Šķīrējtiesas procesu atjauno šķīrējtiesa ar lēmumu pēc savas iniciatīvas vai pēc lietas dalībnieku pieteikuma.

49. punkts. Prasības atstāšana bez izskatīšanas.

Šķīrējtiesai ir pienākums atstāt prasību bez izskatīšanas, ja:
1) prasības pieteikumu iesniegusi rīcībnespējīga persona vai persona, kurai nodibināta aizgādnība atbilstoši Civillikuma 365.panta noteikumiem;
2) prasību prasītāja vārdā cēlusi persona, kura nav tam likumā noteiktajā kārtībā pilnvarota;
Šķīrējtiesa var atstāt prasību bez izskatīšanas:
1) pēc prasītāja lūguma;
2) ja prasītājs nav izpildījis šķīrējtiesas nolēmumu līdz lietas izskatīšanas uzsākšanai.
3) šajā reglamentā paredzētajos gadījumos
Par prasības atstāšanu bez izskatīšanas šķīrējtiesa pieņem lēmumu atsevišķa procesuālā dokumenta veidā.
Ja prasība atstāta bez izskatīšanas, prasītājs ir tiesīgs no jauna iesniegt prasības pieteikumu šķīrējtiesā, ievērojot likumā un šajā reglamentā noteikto kārtību.

50. punkts. Šķīrējtiesas procesa izbeigšana.

Šķīrējtiesa pieņem lēmumu par šķīrējtiesas procesa izbeigšanu, ja:
1) prasītājs atsauc savu prasību un atbildētājs neiebilst pret to;
2) puses vienojas par strīda izbeigšanu ar izlīgumu;
3) šķīrējtiesas līgums likumā vai līgumā noteiktā kārtībā zaudējis spēku;
4) šķīrējtiesa atzīst, ka strīds nav pakļauts šķīrējtiesai;
5) fiziskā persona, kas ir viena no pusēm, ir mirusi vai juridiskā persona, kas ir viena no pusēm, ir beigusi pastāvēt un tiesiskā attiecība nepieļauj tiesību pārņemšanu vai puses ir vienojušās, ka šķīrējtiesas process šādā gadījumā izbeidzams.
Ja prasītājs atsauc savu prasību līdz šķīrējtiesas sastāva iecelšanai, lēmumu par šķīrējtiesas procesa izbeigšanu pieņem šķīrējtiesas priekšsēdētājs.
Ja pēc procesa uzsākšanas puses noteiktajos termiņos nav iemaksājušas šķīrējtiesas izmaksas, šķīrējtiesas priekšsēdētājs var pieņemt lēmumu par šķīrējtiesas procesa izbeigšanu.

51.punkts. Šķīrējtiesas procesa izbeigšanas sekas.

Ja šķīrējtiesas process izbeigts reglamenta 50. punkta 1.daļas 1. un 2.apakšpunktos norādīto iemeslu dēļ, atkārtota griešanās šķīrējtiesā vai griešanās valsts tiesā strīdā starp tām pašām pusēm, par to pašu priekšmetu un uz tā paša pamata nav pieļaujama.
Ja šķīrējtiesas process izbeigts reglamenta 50. punkta 1.daļas 3. un 4.apakšpunktos norādīto iemeslu dēļ vai, ja fiziskā persona, kas ir viena no pusēm, ir mirusi vai juridiskā persona, kas ir viena no pusēm, ir beigusi pastāvēt un tiesiskā attiecība nepieļauj tiesību pārņemšanu vai puses ir vienojušās, ka šķīrējtiesas process šādā gadījumā izbeidzams, puses ir tiesīgas griezties valsts tiesā.
Ja šķīrējtiesas process izbeigts reglamenta 50. panta 3.daļas norādīto iemeslu dēļ, puse var atkārtoti griesties šķīrējtiesā strīdā starp tām pašām pusēm, par to pašu priekšmetu un uz tā paša pamata.

52.punkts. Strīda jauna izšķiršana sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem

Strīdu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem var ierosināt puse, iesniedzot pieteikumu par šķīrējtiesas sprieduma vai lēmuma atcelšanu.
Pieteikumu var iesniegt triju mēnešu laikā no dienas, kad konstatēti apstākļi, kas ir par pamatu strīda jaunai izšķiršanai.
Pieteikumu nevar iesniegt, ja kopš sprieduma vai lēmuma spēkā stāšanās pagājuši vairāk nekā 10 gadi,
Par jaunatklātiem apstākļiem atzīst:
1) ar likumīgā spēkā stājušos tiesas spriedumu krimināllietā konstatēts apzināti nepatiess eksperta atzinums, apzināti nepatiess tulkojums, viltots rakstveida vai lietisks pierādījums, uz kuru pamata taisīts spriedums;
2) ar likumīgā spēkā stājušos tiesas spriedumu krimināllietā konstatētas noziedzīgās darbības, kuru dēļ taisīts nelikumīgs vai nepamatots spriedums vai pieņemts lēmums;
3) tā tiesas sprieduma vai citas iestādes lēmuma atcelšanu, uz kura pamata taisīts spriedums vai pieņemts lēmums šajā strīdā;
4) lietas izspriešanā piemērotās tiesību normas atzīšanu par neatbilstošu augstāka juridiska spēka tiesību normai.
Pieteikuma iesniegšanas termiņu aprēķina:
1) šā punkta 4. daļas 1. un 2. apakšpunktā norādītajos gadījumos - no dienas, kad likumīgā spēkā stājies spriedums krimināllietā;
2) šā punkta 4. daļas 3. apakšpunktā norādītajos gadījumos - no dienas, kad likumīgā spēkā stājies tiesas nolēmums, ar kuru atcelts spriedums civillietā vai krimināllietā, vai arī kad atcelts citas iestādes lēmums, uz kura pamatots tas spriedums vai lēmums, kuru lūdz atcelt sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem;
3) šā punkta 4. daļas 4. apakšpunktā norādītajā gadījumā - no dienas, kad stājies spēkā spriedums vai cits lēmums, sakarā ar kuru piemērotā tiesību norma zaudē spēku kā neatbilstoša augstāka juridiska spēka tiesību normai.
Pieteikums sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem iesniedzams rakstveidā. Uz pieteikumu attiecināmi tie paši reglamenta noteikumi, kas attiecas uz prasības pieteikumu.
Par šķīrējtiesas sēdi paziņo un pieteikuma norakstu nosūta strīda pusēm. Šo personu neierašanās nav šķērslis pieteikuma izskatīšanai.
Šķīrējtiesa, izskatījusi pieteikumu, pārbauda, vai apstākļi, kurus norāda pieteicējs, atzīstami par jaunatklātiem apstākļiem saskaņā ar šā punkta 4. daļu.
Ja šķīrējtiesa konstatē jaunatklātus apstākļus, tā atceļ apstrīdēto spriedumu vai lēmumu pilnībā vai kādā tā daļā un izšķir strīdu pēc būtības.
Ja šķīrējtiesa atzīst, ka pieteikumā norādītie apstākļi nav uzskatāmi par jaunatklātiem, tā pieteikumu noraida.

53.punkts. Nolēmuma izpilde.

Šķīrējtiesas nolēmums pusēm ir obligāts un izpildāms labprātīgi nolēmumā noteiktajā termiņā.
Šķīrējtiesa labprātīgai sprieduma izpildei nosaka termiņu, kas nav īsāks par piecām dienām.
Šķīrējtiesas nolēmums, kurš izpildāms Latvijā, ir izpildāms atbilstoši Šķīrējtiesu likuma un Civilprocesa likuma noteikumiem.
Šķīrējtiesas nolēmums, kurš izpildāms ārpus Latvijas, ir izpildāms atbilstoši 1958. gada 10. jūnija Ņujorkas Konvencijai par ārvalstu arbitrāžas spriedumu atzīšanu un izpildi.
Ja šķīrējtiesas nolēmums izpildāms Latvijā un labprātīgi netiek pildīts, ieinteresētā puse ir tiesīga vērsties tiesā pēc piekritības ar pieteikumu par izpildu raksta izsniegšanu šķīrējtiesas nolēmuma piespiedu izpildei.

54.punkts. Procesa dokumentu glabāšana.

Tiesvedības procesa dokumenti 10 gadus pēc šķīrējtiesas procesa pabeigšanas paliek glabāšanā šķīrējtiesā. Šķīrējtiesa dokumentus glabā likumā noteiktajā arhīvu glabāšanas kārtībā.

VI. ŠĶĪRĒJTIESNEŠU ATBILSTĪBA LIKUMĀ NOTEIKTAJĀM PRASĪBĀM.

55.punkts. Kārtība, kādā pārbaudāma un apliecināma šķīrējtiesneša atbilstība likumā noteiktajām prasībām.

Šķīrējtiesnesis, kurš tiek iekļauts šķīrējtiesnešu sarakstā iesniedz šķīrējtiesas priekšsēdētājam rakstisku apliecinājumu par to, ka viņam(ai) ir nevainojama reputācija, tā ir ieguvusi augstāko profesionālo vai akadēmisko izglītību (izņemot pirmā līmeņa profesionālo izglītību) un jurista kvalifikāciju, ir vismaz triju gadu praktiskā darba pieredze, strādājot augstskolas tiesību zinātņu specialitātes akadēmiskā personāla amatā vai citā juridiskās specialitātes amatā un uz viņu neattiecas reglamenta 25.punkta 3.daļā minētie ierobežojumi.
Šķīrējtiesnesis, kurš tiek iekļauts šķīrējtiesnešu sarakstā iesniedz šķīrējtiesas priekšsēdētājam dokumentu kopijas, kas apliecina viņa kvalifikāciju;
Ja pusēm, kas iesaistītas šķīrējtiesas procesā rodas šaubas par šķīrējtiesneša atbilstību reglamenta 25.punkta 2.daļā minētajām prasībām vai ir aizdomas par to, ka uz šķīrējtiesnesi var attiekties reglamenta 25.punkta 3.daļā minētie ierobežojumi, tad puse var iesniegt šķīrējtiesas priekšsēdētājam rakstveida pietekumu pārbaudes veikšanai.
Pēc iesnieguma saņemšanas šķīrējtiesas priekššedētājs veic nepieciešamās darbības, lai pārbaudītu šķīrējtiesneša atbilstību reglamenta 25.punkta 2.daļā minētajām prasībām un pieprasa šķīrējtiesnesim iesniegt nepieciešamās izziņas un citus pierādījumus, tai skaitā izziņu no valsts tiesībsargājošām iestādēm, lai pārliecinātos par to, ka uz viņu neattiecas reglamenta 25.punkta 3.daļā minētie ierobežojumi.
Pēc pārbaudes veikšanas šķīrējtiesas priekšsēdētājs sniedz rakstisku atbildi par pārbaudē konstatētajiem faktiem pusei, kas iesniegusi attiecīgo iesniegumu.

Juridisko konsultāciju centra šķīrējtiesas reglamenta pielikums Nr. 1.
Šķīrējtiesas izdevumu aprēķināšanas noteikumi

Par katru prasības pieteikumu – sākotnējo prasību vai pretprasību, šķīrējtiesai maksājami šādi šķīrējtiesas procesa izdevumi:

Prasības summa	Tiesvedības maksa	Viena šķīrējtiesneša honorārs, ja strīdu izšķir
Prasības summa	Tiesvedības maksa	viens šķīrējtiesnesis	trīs vai vairāki šķīrējtiesneši
Līdz EUR 1423,00	10% no summas, bet ne mazāk kā EUR 71,--	EUR 57,00	EUR 43,00
No EUR 1424,00 līdz EUR 7114,00	EUR 142,00 + 2 % no summas, kas pārsniedz EUR 1423,00	EUR 128,00	EUR 100,00
No EUR 7115,00 līdz EUR 28 457,00	EUR 256,00 + 1 % no summas, kas pārsniedz EUR 7114,00	EUR 185,00	EUR 142,00
No EUR 28 458,00 līdz EUR 142 287,00	EUR 470,00 + 0,5% no summas, kas pārsniedz EUR 28 457,00	EUR 427,00	EUR 285,00
No EUR 142 288,00 līdz EUR 711 436,00	EUR 1039,00 + 0,25% no summas, kas pārsniedz EUR 142 287,00	EUR 711,00	EUR 569,00
No EUR 711 437,00 līdz EUR 1 422 872,00	EUR 2462,00 + 0,2% no summas, kas pārsniedz EUR 711 436,00	EUR 1423,00	EUR 1138,00
Virs EUR 1 422 872,00	EUR 3884,00 + 0,1% no summas, kas pārsniedz EUR 1 422 872,00	EUR 2134,00	EUR 1423,00
Nemantiskās prasībās	EUR 213,00	EUR 213,00	EUR 142,00

Pusei, kura vēlas, lai šķīrējtiesas sēde tiktu protokolēta, jāiemaksā šķīrējtiesai atlīdzība par sekretāra pakalpojumiem EUR 70,00 apmērā. Ja šķīrējtiesas sēde ilgst ilgāk par trim stundām, atlīdzība par sekretāra pakalpojumiem nosakāma pēc likmes EUR 20,00 stundā, kas iemaksājama šķīrējtiesai papildus.
Atlīdzība par pasta izdevumiem EUR 7,00 apmērā maksājama pirms prasības pieteikuma iesniegšanas par katru procesa dalībnieku.
Šķīrējtiesneša ceļa un uzturēšanas izdevumu apmēru nosaka, vadoties pēc šķīrējtiesneša iesniegtā aprēķina un to pamatojošiem dokumentiem. Šķīrējtiesnešiem, kas tiek uzaicināti no ārvalstīm, apmaksājama arī parastā stundu likme par ceļā pavadīto laiku. Atlīdzība par telpu īri, ja strīds tiek izšķirts saskaņā ar pušu vienošanos ārpus šķīrējtiesas pastāvīgas atrašanās vietas, tiek noteikta saskaņā ar telpu izīrētāja noteikto īres maksu.
Atlīdzība par tulka pakalpojumiem nosakāma, vadoties pēc zvērināta tulka vai tulkošanas biroja sastādītās tāmes.
Atlīdzība par eksperta pakalpojumiem nosakāma, vadoties pēc eksperta, ekspertu biroja vai citas ekspertīzi veicošas institūcijas sastādītās tāmes.
Par lietas materiālos esoša dokumenta kopijas izgatavošanu ir maksājama maksa EUR 1,00 apmērā par katru A4 formāta lapu (lappusi) bez apliecināšanas un EUR 1,50 par katru A4 formāta lapu (lappusi) ar apliecināšanu.
Par lietas materiālos esoša dokumenta izraksta vai noraksta apliecinātu izgatavošanu ir maksājama maksa EUR 5,00 par katru A4 formāta lapu (lappusi).
Visi maksājumi izdarāmi biedrības Šķīrējtiesu apvienība, reģ.nr. 40008231602, bankas norēķinu kontā: AS Swedbank, LV31HABA0551040089365
Procesa izdevumi norādīti bez Pievienotās Vērtības Nodokļa, ja biedrība Šķīrējtiesu apvienība, reģ.nr. 40008231602, darbības laikā kļūst par pievienotās vērtības nodokļa maksātāju, tad saskaņā ar likumu "Par pievienotās vērtības nodokli", visiem šķīrējtiesai izdarāmajiem maksājumiem ir jābūt samaksātiem kopā ar pievienotās vērtības nodokli.

Noderīgas saites

Juridisko konsultāciju centra šķīrējtiesas reglaments